ANATOLIJS KREIPĀNS - Komentēšanas Māksla, Valoda Sportā, Komentēšana Ārpus Valsts

Kreipāna karjeras sākums

Jaunība un pirmie soļi žurnālistikā

• Dzimis 1960. gada 21. jūnijā Daugavpilī; mācījies Naujenes pamatskolā un absolvējis Daugavpils 1. Vidusskolu. Absolvējis Latvijas Valsts universitātes Vēstures un filoloģijas fakultātes Žurnālistikas nodaļu.
• Jauniešu gados bijis futbola vārtsargs Daugavpils rajona junioru komandā — sports bijis daļa no viņa dzīves jau no bērnības.
• Sākotnēji strādājis kā rakstošais žurnālists — pirmā redaktore bijusi Monika Zīle laikrakstā "Padomju Jaunatne"; valodas pamatus apguvis pie izcilām valodniecēm, tostarp Helēnas Blūmentāles.
• Komentēt sācis 1978. gadā Daugavpils stadionā "Lokomotīve".
• Spēlējis Daugavpils rajona komandā; vēlāk bijis aktīvs futbola tiesnesis un vārtsargs žurnālistu komandās.

Pirmā pieredze TV komentēšanā

• Pirmo komentēšanas pieredzi guvis, sekojot rokasbumbas komandai Celtnieks pa PSRS čempionāta tūrēm — pieredzējušie komentētāji Juris Robežnieks un Jurijs Pašuba aicināja viņu komentēt viņu vietā.
• Pēc tam sāka komentēt arī motosportu, jo spīdvejs un motokross viņam bijuši īpaši tuvi.
• Gunārs Jākobsons — leģendārais sporta komentētājs — aicināja Kreipānu komentēt futbola spēļu pārtraukumos, kas kļuva par svarīgu soli karjerā. Gunārs Jākobsons bieži uzsvēris, ka Kreipāns bija "gatavs produkts" jau no pirmās dienas, jo viņa zināšanas par statistiku bija fenomenālas laikā, kad interneta vēl nebija.

Karjera Latvijas Televīzijā (1994–2024)

Ierašanās LTV un 30 gadu darbs

• 1994. gada rudenī Latvijas Televīzijā tika izveidota sporta studija — par tās vadītāju kļuva Gunārs Jākobsons, kurš uzaicināja Kreipānu pievienoties komandai.
• Nākamo 30 gadu laikā kļuva par galveno un atpazīstamāko sporta balsi Latvijā — viņa vārdu pazīst katrs sporta fans.
• Komentēja ārkārtīgi plašu sporta veidu klāstu: hokeju, futbolu, rokasbumbu, vieglatlētiku, biatlonu, spīdveju, motokrosu un daudzus citus.
• Lai gan Kreipāns komentēja hokeju (tostarp vēsturisko uzvaru pār Krieviju 2000. gadā Sanktpēterburgā), viņš pats vienmēr ir uzsvēris, ka viņa "mīlestība Nr. 1" ir vieglatlētika un rokasbumba.
• Kopumā komentējis 15 olimpiskās spēles, tostarp klātienē Atlantā 1996. gadā, kur sacensību vietas bijušas ļoti tālu viena no otras un darba temps bijis ļoti intensīvs.
• Bijis klāt arī biatlona un hokeja pasaules čempionātos, UEFA Eiropas futbola čempionātā 2004. gadā un neskaitāmos citos starptautiskos sporta pasākumos.
• 2024. gada vasarā komentēja olimpiskās spēles Parīzē.

Komentēšanas filozofija un stils

• Kreipāna komentēšanas stilu raksturo enciklopēdiskas zināšanas un fanātiska interese par sportu — kā to formulējis kolēģis Artūrs Vaiders.
• Savu pieeju raksturo kā "sarunu ar skatītājiem" — ne tikai notikumu aprakstīšanu, bet arī papildinformācijas sniegšanu par sportistiem un sporta vēsturi.
• Īpaši rūpīgs bijis attiecībā uz valodu: uzvārdu izruna, valodas tīrība un precizitāte viņam ir cieņas jautājums.
• Biatlonā klausītāju ieteikto principu ievērojis — apklust brīdī, kad latvieši šauj.
• Uzskata, ka komentētājam nav iespējams izpatikt visiem, un ir izvairies no tādas mēģināšanas, saglabājot savu personīgo stilu.

Šķiršanās no LTV un turpinājums (2024–šobrīd)

• 2024. gada decembrī Latvijas Televīzija paziņoja par sadarbības izbeigšanu ar Kreipānu, skaidrojot to ar vēlmi piesaistīt jaunus komentētājus.
• Kreipāns pats akcentēja, ka tas bijis LTV, nevis viņa lēmums — viņam vienkārši piezvanīja un paziņoja.
• Lēmums izraisīja plašu sabiedrības sašutumu sociālajos tīklos — atbalstu pauda gan sporta žurnālisti, gan politiķi, gan vienkāršie skatītāji.
• Kolēģis Pauļus Jakelis atzina: "Ja ne Anatolijs Kreipāns, es nekad nebūtu kļuvis par komentētāju."
• Drīz pēc LTV aiziešanas Kreipāns pievienojās Go3 Sport komentētāju komandai — viņa balss turpina skanēt futbola Bundeslīgas un citu turnīru translācijās.
• Paralēli turpina sadarboties ar Radio SWH, kur regulāri lasa sporta ziņas.

Kreipāns kā autors

• Kopā ar Māri Siliņu sarakstījis grāmatu "Motosports Latvijā" (izdevniecība Jumava, 2003).
• Rakstu autors handbola tiesneša Jāņa Ķuzuļa grāmatai "Rokasbumba Latvijā 1958–2008" (apgāds "Valters un Rapa", 2008).
• Līdzautors Žao Diniza Sančesa "Kartinga rokasgrāmatas" latviešu izdevumam (Fiorano, 2008) — papildinājis to ar nodaļu par Latvijas kartinga vēsturi.
• Uzskata, ka rakstīšana ir žurnālistikas pamats un to nav plānojis pamest arī TV karjeras laikā.