Vērtība (value)

Cilvēki, kas sākuši spēlēt totalizatoru salīdzinoši nesen, sarunās ar pieredzējušākiem likmju veicējiem dzirdēs tādu terminu kā ”vērtība” jeb angliski value. Piemēram, izsakot līdzīgas tēzes kā, ”Manuprāt, uz ”Liverpool” šodien ir labs value” vai ”Londonas ”Chelsea” koeficientam nav nekādas vērtības.”

Vērtība

Kā noteikt vērtību?

Atslēga uz veiksmīgu likmju izdarīšanu slēpjas vērtības situāciju meklēšanā. Vērtību situācijas rodas tad, ja bukmeikera likmju koeficienti atspoguļo varbūtību, kas ir mazāka par konkrētā rezultāta reālo varbūtību. Salīdzinājumam var izmantot monētas mešanas paņēmienu.
Metot monētu, tā var uzkrist uz divām virsmām, tādējādi izveidojot teorētisku iespējamību 50% pret 50%. Teorētisku tādēļ, ka monēta var nokrist arī uz maliņas, taču pieņemsim, ka monēta ir šaura un izslēgsim šo gandrīz neiespējamo varbūtību. Tātad paliek 50% pret 50%.
Šāda varbūtība parāda decimālo summu 2.00 ģerbonim un 2.00 ciparam (100/50=2.00). Šādiem koeficientiem vērtības nav, jo tie precīzi atspoguļo abu iznākumu varbūtības. Ja kādu iemeslu dēļ divi bukmeikeri izliek savus koeficientus tā, ka tie neatspoguļo varbūtības, rodas gadījums kad kādam no tiem ir vērtība. Piemēram, ja bukmeikers A dod 1.90 iespēju, ka uzkritīs ģerbonis, bet bukmeikers B izliek koeficientu 2.10. Šādā gadījumā, ja mēs vēlamies veikt likmi uz to, ka uzkritīs ģerbonis, mums ir ne tikai skaidrs, ka bukmeikers B piedāvā labāku koeficientu uz konkrēto iznākumu, bet arī tas, ka šim koeficientam ir vērtība, jo tas neatspoguļo 50/50 varbūtību.
Vērtību var aprēķināt, reizinot procentuālo varbūtību ar decimāldaļas koeficientu un atņemot 100%.
Bukmeikers A piedāvāja koeficientu 1.90 un procentuālās vērtības noteikšanas izteiksme izskatās šādi: (50% * 1.90) – 100% = -5%
Top skaidrs, ka bukmeikers A piedāvā par 5% zemāku vērtību, kāda tā ir patiesībā. Tātad tas nav koeficients, kuru mēs vēlamies izmantot.
Bukmeikers B savukārt piedāvā koeficientu 2.10 un vērtības noteikšanas izteiksme ir tāda pati: (50% * 2.10) – 100% = 5%
Nonākam pie secinājuma, ka bukmeikers B piedāvā pieņemamāku likmi, kas ir 5% vērtīgāka par reālo varbūtību. Tātad izvēle krīt uz bukmeikera B piedāvāto koeficientu.

Reālā situācija

Tomēr ir arī sliktās ziņas. Neviens saprātīgs bukmeikers nepiedāvās vērtību skaidri aprēķināmām varbūtībām kā tas ir situācijā ar monētu. Ja tas notiks, visticamāk, bukmeikers ātri vien pazaudēs savu darbu. Par laimi sporta iznākumu prognozēšanas matemātika ir krietni sarežģītāka par 100% dalīšanu uz 2.
Bukmeikeru biznesa modelis ir balstīts uz to, ka pie pareizi noteiktām varbūtībām, koeficientos tiek iestrādāta t.s. peļņas marža. Piemērā ar 50/50 varbūtību tipisks bukmeikera piedāvājums būtu koeficients 1.90, ka uzkritīs ģerbonis un 1.90 par ciparu, un nekad 2.00 pret 2.00, jo tikai tā kantoris var nodrošināt sev kādu peļņu.
Pieņemsim, ka bukmeikeri saņem likmes 100 eiro vērtībā, ka uzkritīs ģerbonis un likmes vēl 100 eiro vērtībā, ka uzkritīs cipars, kopumā iegūstot 200 eiro. Ģerboņa uzvaras gadījumā likmes veicējs iegūs summu, kuras ietvaros 1.90 ir reizināts ar 100 – tātad 190 eiro. Bukmeikeri tādējādi ieguva 200 eiro likmju vērtībās, 190 izmaksāja un 10 eiro paturēja sev. Tieši šādā veidā arī visvieglāk izskaidrot bukmeikeru darbības pamatprincipu, kura mērķis ir precīzi noteikt iznākumu varbūtības, izteikt tās koeficientos, tos samazināt par peļņas māržu (parasti 3-8%) un izbalansēt riskus uz abām pusēm.
Citiem vārdiem sakot, bukmeikeri iegūst peļņu, nepiedāvājot pilnu koeficientu vērtību.
Piemērs:
Apskatīsim reālistiskāku piemēru par monētas mešanu, kurā pie zināmas varbūtības ir iespējams identificēt koeficientu ar vērtību.
Futbola spēle. Pieņemsim, ka Mančestras ”United” uzvaras iespēja tiek vērtēta ar koeficientu 2.50. Šāds koeficients attiecīgi norāda 40% iespējamību, ka Mančestras uzvarēs.
(50% * 2.50) – 100% = 25%
Ja Mančestras ”United” uzvaras varbūtība ir precīza, saprotam, ka situācija ir pateicīga. No otras puses, ja mūsu dotā varbūtība būtu mazāka par bukmeikeru piedāvāto 40% iespēju, koeficients 2,50 neatbilstu vērtībai.